​

Šajā nedēļā mēs vēlamies fokusēties uz mazāk acīmredzamu un vairāk pieņemtu uzvedību, ko mēs nekad nesauktu par grēku, bet kas patiesībā tāds ir. Šādi uzvedību modeļi ir klusie laulību slepkavas. Jēzus nosaka to, kā mums jādzīvo dzīve. Viņš runāja par kalpošanu citiem un aizvadītajās pāris nedēļās mēs esam pieskārušies vairākiem principiem, kas atspoguļo dievbijīgu dzīvi. Vēl viens piemērs ir Rakstu vietā Mateja evaņģēlijā: “Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps. Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts” (Mateja 23:11-12).

​

Šī būs grūta nedēļa. Tā var šķist kā mēģinājums jūs emocionāli nomākt, taču ir veidota tā, lai paveiktu tieši pretējo. Lai cik mēs daudz runātu par visiem laulības aspektiem, svarīgākais ir tas, ka rīcība runā skaļāk par vārdiem. Tas, kā tu uzvedies, parāda, kas tu patiesībā esi. Tam, ko tu domā, ka dari, tam, ko tu saki, ka dari, un tam, ko tu vēlies, lai citi domā, ka tu dari, nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja tas nesaskan ar rīcību.

​

Dziļākajā būtībā mūsu uzvedība pasaka visu. Mūsu ķermeņa valoda, skats mūsu sejā, lietas, kuras darām – tās visas parāda to, kas notiek mūsu sirdī.

​

Kādēļ laulībā ir grūtības vai tās pat izjūk? Kādēļ mēs dzīvē piedzīvojam salauztas attiecības? Galu galā soli pa solim mēs nonākam pie lepnuma. Bībele sauc lepnumu par grēku (Marka ev. 7:21-23). Pasaule nevēlas runāt par grēku – tas ir netīrs vārds, kā tam arī jābūt. Pat vēl sliktāk – kad tas tiek attiecināts uz mums, lai norādītu uz kādu uzvedību vai rīcību, mēs pilnībā to noraidām. Dabū baļķi ārā no savas acs!

​

Mūsu daba ir grēcīga – tā noraida Dievu un pasludina neatkarību. Rezultāts ir uzvedība, kas nav pārāk vēlama. Kā cilvēkiem mums ir dažas lietas, kas padodas ļoti labi, piemēram, sāpīgu vārdu sacīšana, otra vajadzību noraidīšana, sarkasma vai cinisma pielietošana, lai nomaskētu savas patiesās sajūtas, bieži aizstāvot sevi tā vietā, lai ieklausītos. Patiesībā, process, kas notiek ar daudziem, aprakstīts Rakstos: “Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi” (Jēkaba 1:14-15).

​

Šī nedēļa ir kaut kas vairāk nekā tikai acīmredzamais fakts, ka esam grēcinieki un mums vajadzīgs Glābējs. Tā ir visbrīnišķīgākā vēsts, bet mums ir jādzīvo dzīve un tas ir mazliet sarežģīti. Mūsu izaicinājums ir iemācīties identificēt vismazākos no negatīvo uzvedību modeļiem un strādāt pie tā, lai tiktu no tiem vaļā: “Gūstiet mums nebēdnes lapsas, mazās lapsas, kas posta vīna dārzus, jo tagad ziedos ir arī mūsu vīna dārzi!” (Salamana augstā dziesma 2:15)

​

Kā lepnums izpaužas mūsu dzīvē? Vai varat identificēt sevi ar kādām no šīm izpausmēm?
 

• Stress / uztraukums / nemiers
   

• Maza vai nekāda paškontrole
   

• Neapmierinātība ar dzīvi
   

• Nepacietība
   

• Viegli aizkaitināms vai sadusmojams
   

• Greizsirdīgs / Salīdzina sevi ar citiem / Skaudīgs
   

• Aprunāšana / ‘Baltie meli’ / Apmelošana / Rupja valoda
   

• Kontrole / Manipulē situāciju savā labā
   

Ir saprotams, ja jūtaties nomākti par šo sarakstu, jo mēs visi esam vainīgi, praktizējot šīs lietas kādā to kombinācijā ik dienas. Parastā atbilde ir “Es esmu tikai cilvēks!” Tā mēs attaisnojam un racionalizējam, kādēļ darām lietas, kuras darām, bet tomēr tas nav šķērslis. Ja tu esi kāds, kurš nolēmis sekot Kristum, tad Bībele saka – ikviens, kurš pieder Kristum, ir kļuvis par jaunu cilvēku. Vecā dzīve ir pagājusi; jauna dzīve ir sākusies! (2.Korintiešiem 5:17)

​

Taču jaunā dzīve ir saskaņā ar mācību Rakstos, kas vēlas, lai mēs pārtrauktu darīt lietas, ko esam iepriekš darījuši: “Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem” (2.Pētera 1:9).

​

PAMATU PAMATS – kad izvēlamies uzvesties veidā, kas sāpina citus vai pat mūs pašus, mēs būtībā pasakām, ka Dievs nav tas, par ko Viņš pats saka, ka ir – Viņš visu nekontrolē un mēs izvēlamies atstāt novārtā un nepieņemt Viņa spēku un norādījumus savā dzīvē.

​

Mūsu dzīve, mūsu laulība – to abu būtība ir pastāvīgums, darīt pareizās lietas pareizā veidā un ātri atgriezties ‘trasē’, kad tā neesam darījuši. TĀS BŪTĪBA NAV viltus pilnības stāvoklis vai nasta dzīvot pēc nesasniedzama un nereāla standarta.