Pēdējās trīs nedēļas esam pavadījuši pie jūsu laulības pamatu izveides. Ar šo nedēļu sāksim apskatīt dažādas tēmas, kas koncentrēsies uz praktiskākām lietām, kuras mums jāzina un jādara.

​

Sāksim ar svarīgāko, kas jāpasaka – mīlestība nav tik daudz emocija kā gribas rīcība. Mīlestība rodas no apņemšanās, nodošanās un uzticības. Tā emocija, ko mēs apzīmējam ar vārdu “mīlestība”, ir vienīgais veids, kā varam aprakstīt sajūtu kopumu, kādu piedzīvojam, labprātīgi un apzināti dzīvojot, lai patiktu otram.

​

Zemāk redzēsiet, ka šajā nodarbībā jums daudz laika būs jāvelta 1.Pētera vēstulei. Rakstu vieta tās 3.nodaļā ir viena no spēcīgākajām, kas runā par laulāto attiecībām. Tā sniedzas līdz pašai mūsu kā pāra uzvedības būtībai. Noskaņosimies uz šo tēmu mazliet vairāk, parunājot par šo Rakstu vietu, pirms tai ķeraties klāt paši.

​

Vispirms, kā jau pagājušajā nedēļā pārrunājām, pakļaušanās tēma mums tiek pasniegta jau 3.nodaļas 1.pantā. Pievērsiet uzmanību, ka šī Rakstu vieta sākas ar “tāpat” (tādā pašā veidā). Dabīgi, mums rodas jautājums: “Kādā veidā?” Iepriekšējā sadaļa 2.nodaļā ir veltīta tam, lai aprakstītu Kristus izturēšanos, ciešot vajāšanas. Pēteris vēlās nodot mums principu, ka Dievs nekad neprasīs izdarīt vairāk, nekā Viņš jau ir parādījis ar Savu piemēru. Pēteris lieto analoģiju par vergiem, lai salīdzinātu attieksmi, kādu Jēzus parādīja, un upuri, ko Jēzus pienesa mūsu vietā. Tik spēcīgs upurēšanās piemērs ir iemesls tam, kādēļ Pēteris var turpinājumā nākamo nodaļu sākt ar “tāpat” – apzinoties, ka mēs nekad nenonāksim tādos pašos apstākļos, kādos bija Jēzus.

​

Vai to zinot, dzīve laulībā kļūst vieglāka, īpaši, ja esam laulāti ar kādu, kurš ir necienīgs, nolaidīgs un nemīlošs? Protams, ka nē, bet tieši to Pēteris grib pateikt. Jā, Raksti māca sievām saprast savu lomu laulībā un cienīt savu vīru autoritāti, pat ja viņi ir nedaudz neveikli, taču tie arī māca viņas rīkoties tā, lai uzvestu savus vīrus uz pareiza ceļa, rīkojoties Dievu pagodinošā veidā.

​

Atcerieties – paklausība Dievam rezultējas spēkā kalpot savam laulātajam draugam nevis pretēji. Tad Pēteris pievēršas vīriem. Neuztraucieties dāmas, pamācības vīriem ir ar daudz augstākām prasībām – viņiem tā tikai ir jārīkojas. 1.Pētera 3:7 ir lietots skaists vārds – “prātīgi” (ar sapratni). Grieķu valodas oriģinālā ir daudz vārdu, ko varētu tulkot kā “zināt” vai “saprast” kaut ko, bet šis konkrētais vārds ir īpašāks par citiem.

​

Šajā pantā lietotajam vārdam ir doma pazīt otru ļoti tuvu, ļoti intīmi, varētu pat teikt – labāk nekā sevi pašu. Tajā ir ietverta arī ideja par otra iepazīšanu, apgūšanu, studēšanu, pievēršot uzmanību katrai detaļai un pat cenšoties paredzēt viņa/viņas nākamo soli, pirms viņš/viņa to sper, ar mērķi kalpot un palīdzēt.

​

Tā ir kā mūzika katras sievietes ausīs. Iedomājieties vīru, kurš ir tik uzmanīgs. Jā, tas ir iespējams, lai arī prasa laiku un darbu. Pētera norādījums vīriem ir patiešām pazīt savu sievu, jo psiholoģiski viņas ir atšķirīgas no vīriešiem – doma, kas bieži tiek pārprasta, lasot vārdus “vājākais radījums”. Vīriem ir jārūpējas par sievām.

Laulība nav 50:50 attiecības. Tās ir 100:100 – katram ir jānes sava nasta, pat ja tas reizēm nozīmē vilkt uz priekšu otru cilvēku, kad viņš pats to nevar.