Gadiem esmu izmēģinājis dažādas diētas un pārtikas piedevas, lai samazinātu svaru un justos formā. Ikviena diēta, ko izmēģināju, nedeva nekādus rezultātus vai nu pašas diētas dēļ (nepareiza ēdienu kombinācija), vai arī manas pašdisciplīnas trūkuma dēļ ar entuziasmu turpināt iesākto.

​

Ievērot diētu ir grūti, jo ar to saistīta noteikumu ievērošana. Mums nepatīk noteikumi, pat zinot, ka tie ir noderīgi, lai koncentrētos uz kaut ko. Ievērot diētu ir grūti arī tādēļ, ka tas piespiež mūs veidot jaunus ieradumus. Parasti vārdam “ieradums” ir negatīva pieskaņa. Cilvēki nesaka: “Man ir ieradums katru dienu trenēties”; viņi saka: “Es trenējos katru dienu.”

​

Nevaru pilnīgi droši apgalvot, ka iemesls, kādēļ uz lielāko daļu cilvēku diētas neiedarbojas, ir noteikumu un ieradumu uztvere, bet varu teikt, ka Vēstules Ebrejiem autors mani atbrīvoja no uzskatiem par ieradumiem un ironiskā veidā palīdzēja mainīt to, kā es skatījos uz svara zaudēšanu. Vienlaikus uzlabojās manas attiecības ar Dievu. Es nerunāšu par jaunu diētu, bet to, cik svarīgi ir saprast vārdu nozīmi.

​

Vēstules Ebrejiem 5.nodaļā autors ļoti tieši runā uz saviem klausītājiem, sakot, ka viņi ir garīgi truli un neklausās. Viņš paskaidro, ka pamata lietas par Dievu viņiem jau vajadzētu saprast. Viņš salīdzina savus klausītājus ar zīdaiņiem, kam nepieciešams piens, nevis cieta barība, un tad pasaka viņiem, ka garīgi nobrieduši cilvēki par tādiem kļūst, kad Dieva principus pielieto praksē. Uzmanīgi aplūkojot oriģinālos vārdus, kas lietoti tekstā, atklājas, ka izmantotais termins grieķu valodā ir vārds, no kura mēs iegūstam vārdu “ieradums”.

​

Ieradums būtībā ir kaut kā atkārtota praktizēšana. Šinī gadījumā tā ir Dieva principu izpildīšana. Diemžēl, pat draudzēm nav izdevies stāvēt pretī centieniem izvairīties no vārda “ieradums”, kad tiek sludināts no kanceles vai Bībeles studijā. Un tomēr tas ir tieši tas, kas mums jāzina un jādara. Bībele ir pilna ar atsaucēm par ēdienu un augļiem kā garīgas dzīves analoģijām galvenokārt tādēļ, ka Dieva Vārds ir veidots, lai pabarotu un palīdzētu augt garīgi, gluži kā parastā pārtika palīdz mums attīstīties fiziski.

​

Mūsu kļūda ir tā, ka savas attiecības ar Dievu mēs uzlūkojam kā diētu – ar domu, ka tām ir kāds galapunkts, kad mērķis ir sasniegts, nevis tās ir dzīvesveids, kas ir nebeidzams un ietver arī ieradumus, kurus izveidojam, un kas mums palīdz nepārtraukti attīstīties. Vai redzat atšķirību? Ņemsim kā piemēru Bībeles lasīšanu. Pajautājiet desmit cilvēkiem savā draudzē, vai viņi lasa Bībeli katru dienu, un mazāk nekā puse atbildēs apstiprinoši. Viņi par to tā nedomā, bet viņi uzlūko to kā diētu, nevis nepieciešamu ieradumu savas dzīves bagātināšanai.

​

Mēs visi esam uzauguši dzirdot tādas vārdu spēles kā: “treniņš padara izcilu”. Šajā izteicienā ir daudz patiesības. Rakstu vietas, kas izvēlētas šai nodarbībai, parāda pavisam skaidri, ka veiksmīga sekošana Dievam nāk no paklausības Viņa Vārdam, kas savukārt rada mūsu dzīvē augļus, ar kuriem var tikt pabaroti citi.

​

Ja kādreiz esat lidojuši, tad pazīstat drošības informāciju, ar kuru apkalpojošais personāls jūs iepazīstina pirms lidojuma sākuma. Viņi pastāsta, ka skābekļa zuduma gadījumā būs pieejamas skābekļa maskas. Tad viņi instruē, ka vispirms maska jāuzliek sev, pirms palīdzēt kādam citam. Tāpat ir mūsu attiecībās – pārliecība, ka mēs paši veidojam attiecības ar Dievu, palīdzēs mums kļūt labākam vīram vai labākai sievai.