Es domāju, ka lielākā daļa no mums savā dzīvē nepamana kaitīgus ieradumus – lietas, kādas mēs darām un kas var sāpināt mūsu mīļos. Mans tēvs ļoti smagi strādāja, lai gādātu par savu ģimeni, taču viņš nespēja atmest smēķēšanu, kas ne vien apdraudēja ģimenes veselību, bet arī uzkrāva tai smagu finansiālu nastu. Viņa kaitīgais paradums radīja neapzinātas blaknes.
Arī laulībā ir ieradumi, kas ar laiku var attīstīties kā kaitīgi. Ja tie netiek pazīti un tos nesāk risināt, vēlāk var būt ļoti sarežģīti ‘salabot’ to radītās sekas. Bībelei ir daudz sakāma par kaitīgiem ieradumiem, jo Dievs vēlas dot mums skaidrību par to, ko mums vajadzētu vai nevajadzētu darīt.
Gluži tāpat, kā Viņš liek mums mīlēt vienam otru ar patiesu pieķeršanos un priecāties, godājot vienam otru (Romiešiem 12:10), Viņš arī apraksta vairākus kaitīgus ieradumus, kas var iznīcināt attiecības. Šie neveselīgie ieradumi ir brīdinājuma zīmes, kas mums jāpazīst. Kādas no tām ir atrodamas Efeziešiem 4:25-32 un jūs pamanīsiet, ka tās visas ir saistītas ar attiecībām. Šajā Rakstu vietā arī pateikts, kādēļ mums nevajag darīt šīs lietas, bet uz brīdi aplūkosim katru no tām.
“25 Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. 26 Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, 27 un nedodiet vietu velnam. 28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.29 No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. 30 Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai. 31 Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. 32 Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.”
Aplūkosim tās īsumā tādā secībā, kā tās sakārtotas tekstā.
Šī Rakstu vieta sākas ar aicinājumu pārstāt melot. Melošana ir vienkārši negodīga. Kāds draugs pirms vairākiem gadiem man teica, ka puspatiesība ir pilnīgi meli. Man šķiet, ka tas ir kaut kas, ar ko mēs ikviens cīnāmies – pārveidot patiesību, lai mīkstinātu kādu situāciju vai izbēgtu no konflikta. Tehniskais termins tam ir “situāciju ētika”, kas apraksta to, kā mūsu ētikas un morāles ‘kompass’ reaģē dažādās situācijās.
Ir acīmredzamie, lielie meli, bet tad ir arī tie, kas mums šķiet nenozīmīgi, “jo tie nevienam pāri nenodara”. Tas tā arī var būt, taču mums jāņem vērā, ka šādi mēs varam iegrimt patiesības sagrozīšanas paradumā.
Pāriesim pie dusmām. Ievērojiet, ka Raksti saka: “Negrēkojiet, ļaujot dusmām kontrolēt sevi.” Citos tulkojums ir teikts: “dusmojoties negrēkojiet” – ar domu, ka dusmām ir sava vieta mūsu dzīvē. Mēs drīkstam būt dusmīgi par to, kā sabiedrība mainās, vai ja kāds ir izmantojis otru, bet dusmoties tā, ka mēs dusmas vairs nekontrolējam un novirzām uz kādu, kuru mīlam, nekad nav pareizi.
Nākamā pieminēta zagšana. Atkal – ir acīmredzamā nozīme, ko saprotam, kad dzirdam šo vārdu, bet ir arī cita veida zagšana. Reizēm mēs nozogam otra reputāciju, kad uzurpējam viņa darba augļus vai ietekmi uz mūsu dzīvi. Mēs zogam, neesot dāsni ar laiku, talantiem un Dieva dotiem dārgumiem, ja apejamies ar tiem, it kā tie piederētu mums. Mums jāatceras 1.Korintiešiem 4:7 – “Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis?”
Tālāk no 29. līdz 31.pantam ir pavēlēts nelietot rupju vai aizskarošu valodu, lai viss, ko sakām, būtu noderīgs un vērtīgs. Vēl vairāk, ir minēts konkrēts sliktas uzvedības saraksts – rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība.
Jēzus teica: “No sirds pārpilnības mute runā” (Lūkas 6:45). To viņš teica, lai pamatotu, kādēļ mūsu vārdi reizēm ir necienīgi, kritiski vai pat aizskaroši. Tas ir tādēļ, ka mūsu vārdi atspoguļo mūsu sirds stāvokli – to, kas patiesībā notiek mūsu iekšienē.
Kad Tu, runājot ar savu laulāto draugu, murmini kaut ko zem deguna, neklausies, ko tev saka, atbildi sarkastiski un visu laiku pārtrauc viņu – tās visas ir pazīmes, ka tu neuzlūko otru cilvēku no Dieva Vārda perspektīvas.
Ievērojiet, šī Rakstu vieta beidzas ar 32.pantu – “Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.”
Tā ir galvenā atbilde visam iepriekšminētajam – kad tu zini, cik daudz tev ir piedots, tu mainies un tava dzīve uzlabojas, sākot ar to, kā jūs runājat un atbildat viens otram.
Atrodiet laiku tam, lai izmeklētu savu sirdi, un pajautājiet sev, vai jums nav kādi slikti ieradumi, kas nodara pāri jūsu laulībai. Tad ejiet pie Dieva un sava laulātā drauga un lūdziet piedošanu. Viņa Gars palīdzēs mainīties, ja būsiet paklausīgi.
Comments