Ir grūti pastāvīgi otru laulībā izvirzīt kā prioritāti. Ar laiku tādas jomas kā darbs un bērni ņem virsroku. Tas, ka mums jāatgādina tādas lietas kā iešana uz randiņu, tikai parāda, cik grūti ir pastāvīgi turēt laulāto attiecības priekšplānā.
Šonedēļ es izgāju no mājas ātrāk, lai dotos uz lidostu. Man bija ļoti svarīga tikšanās un es vēlējos nodrošināties ar pietiekami daudz laika, tādēļ rezervēju sev agro lidojumu. Mans plāns bija ierasties agri, pastrādāt un uz tikšanos iet pēc atpūtas no ceļojuma. Tāds bija mans plāns. Ātri gan man tika atgādināts, ka cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Kungs pašķir viņa gājumu (Salamana pamācības 16:9).
Ejot cauri drošības kontrolei, es uzzināju, ka kādiem protestētājiem izdevies tikt uz skrejceļa un visi ienākošie un izejošie lidojumi apturēti. Pirms iestājās panika, es lūdzu Dievu un izvērtēju dažādus variantus. Vienīgā iespēja paspēt uz tikšanos, bija mainīt lidostu. Man bija jābrauc pusotru stundu ar vilcienu uz citu lidostu, lai tiktu uz lidmašīnu, un pēc tam man pāri palika vēl aptuveni 30 minūtes. Viss izdevās un es paspēju uz tikšanos, bet ne tik ‘svaigs’, kā biju cerējis.
Kā tas izdevās? Mana sieva pameta visu iesākto, ņēma rokās telefonu un sazinājās ar divām citām aviokompānijām, lai varētu veikt jaunu rezervāciju. Viņa to visu izdarīja, kamēr steidzos uz otru lidostu. Pats biju ārpus mobilā telefona uztveršanas zonas, jo atrados pazemes tunelī vilcienā. Viņa visu atrisināja, atrada saprātīgu cenu un pat nokārtoja naudas atdošanu par nokavēto lidojumu – un to visu vienas stundas laikā.
Tas viss man atgādināja, cik svarīgi laulībā strādāt kopā. Mums abiem ir daudz darāmā un ir viegli kļūt savtīgam, īpaši, kad rodas neērtības un tas traucē mūsu dienas grafiku.
Aizvadīto gadu laikā mēs tik daudz esam izdarījuši viens otra labā un vienmēr esam centušies atstāt visu, lai palīdzētu. Es ticu, ka jūs esat darījuši tāpat, bet šajā reizē tas man lika apstāties un padomāt, cik esmu pateicīgs par viņu un viņas vēlmi palīdzēt. Viena no pirmajām lietām, ko mēs iemācījāmies savā laulībā – tās nav 50:50 attiecības, kurās ir viņas mājas darbi un atbildība, un man ir manējās. Mūsu laulībā vienmēr ir bijušas 100:100 attiecibas – mums bija jāstrādā pie tā, lai uzmanītu mūsu laulību, mājas un ģimeni kopīgi un neiesākt dalīt, kuram jāklāj gulta, jāmaksā rēķini vai jāgatavo vakariņas.
To saprotot, mēs jau agri mūsu laulībā izveidojām sistēmu. Bija skaidrs, ka mana sieva ir daudz disciplinētāka naudas pārvaldīšanā un pieskatot, vai visas mūsu finansiālās saistības ir sakārtotas. Savā trakajā ceļojumu grafikā man nešķita saprātīgi mēģināt to pārņemt. Līdzīgi bija kādi mājas darbiņi, kas manai sievai tik labi nepadevās, tādēļ tos uzņēmos es, lai atvieglotu viņas nastu.
Savu reizi bija arī “šis nav mans uzdevums” brīži, bet mēs ātri ‘restartējām’ un sapratām, ka tas nav veselīgs skatījums.
“Vienam otra nolikšana par prioritāti nozīmē būt gatavam darīt visu nepieciešamo, lai palīdzētu otram, pastāvīgi apzināties viens otra vajadzības un meklēt, kā tās apmierināt.”
Comentários